the story:
Kopš agras bērnības mani vajājuši murgaini sapņi un fantāzijas par man tai brīdi nezināmu briesmoni, šis briesmonis manos sapņos nācis dažādās formās. Sākot ar resnu koka ķermeni, tukšu vidu, dzelzs ūsām, kas stiepās no tā ķermeņa līdz tā vienīgajai rokai, beidzot ar līdzīgu ķermeni tikai bez cauruma un tievāku bet tai pašā laikā cietāku konstrukciju un vel tām pašām dzelzs ūsām līdz vienu vienīgajai rokai nāca klāt visādas pogas sviras uz ķermeņa. man kā bērnam tai laika bija bail bet tai pašā laika vilka vilkdams pie tā. Zinu atcerēties tikai vienu man vajadzēja to briesmoni...
Gadi gāja un es uzzināju, ka šo radību sauca. Tā bija ģitāra. Ak ģitāra, mana mīļotā ģitāra, kas vilināja mani savā mūžīgajā meldiņa eiforijā un ekstāzē...
Un liktenis man neļāva tikt klāt pie šīs dievišķās būtnes. Visu laiku izspēlējot ļaunus jociņus, kā"nav naudas","nav talanta","nav apņēmības"...
Tā tas ari notika līdz periodam no 2008 līdz 2009 gada beigām. Tad manā dzīve ieplūda maģiski cilvēki, kas bija savaldījuši manas bērnības briesmoni, nu jau dievišķo radību. Tie mani radīja nebeidzamu liesmu kas stiprāk jo stiprāk kvēloja mani, teju kā bērnība, kad pirmo reizi manīju šo būtni. Šī liesma mani aizvilka uz nebūtības galu un atpakaļ, lai es tikai saprasti ka man vajag apvaldīt šo būtni, ko sauca par ģitāru...
Uzvara? Jā, tik tiešām uzvara! tas viss tika uzveikts 2010 gada sākuma, kad man labdari aizdeva savu būtni, lai es sāktu mācīties to apvaldīt un plūst mūžīgajā eiforijā un ekstāzē, ko sniedz šī būtne. Nepagāja ne liels ne mazs laiks, kad es beidzot ieguvu pats savu būtni un turklāt ne vienu, bet divas.. Abas formas, ka biju manījis bērnības nostalģiskajos sapņos.
Un tagad es plūstu mūžīgajā ekstāzē un eiforijā, ko man sniedz manas abas dievišķas būtnes, nekad nevēlēdamies pamosties...
